22.decembris,2:15

Sveicināti tautieši(un ne tikai).

Ir pagājis apaļš mēnesis,kopš pēdējā ieraksta.Jāsaka atklāti,ka nezinu vai spēšu atsaukt atmiņā veselu mēnesi,tomēr-kas pa šo laiku ir noticis..
Pirmkārt jau-atzīmēju savu pirmo vārda dienu citā zemē.Zemē,kura vārda dienu pazīst tikai kā reliģiskus svētkus.Lai nu kā-tā izvērtās labāka nekā es domāju-mana host-māte uzcepa kūciņu,es saņēmu daudz,daudz apsveikumu(īpaši gribu pateikties par tiem-taustāmā formātā,kas nonāca manā pasta kastē),tāpēc-nevarētu teikt,ka šī diena bija pavisam norakstāma,bet-ko tur daudz par vārda dienām.
Lai nu kā..kopš pēdējā ieraksta..nedomāju,ka kaut kas ļoti speciāls ir noticis..skola,skola,mājas,kaut kā tā.
Varu pateikt to,ka,manuprāt,esmu iedzīvojusies.Mana ģimene man patīk daudz labāk,kā tad,kad tikko biju atbraukusi,pieļauju,ka tajā lielu lomu spēlē tas,ka tagad varu ar viņiem arī sarunāties,hehe.
Kaut kad nesen bija YFU studentu tikšanās,gājām uz Rodēna muzeju un pēc tam vēl apstaigājām kvartālu..jāatzīst gan,ka mani šīs tikšanās ne īpaši sajūsmina,bet tas,visdrīzāk,ir tā,jo es jūtu izteiktu nepatiku pret YFU kā tādu,vismaz Francijas noteikti.Šajā pasākumā pamanījos arī pārliecināties par to,cik ļoti man ir paveicies ar ģimeni,jo-divas meitenes jau ir nomainījušas ģimeni,viena dēļ tā,ka vienīgie cilvēki viņas ģimenē bija host-māte un viņas māte,kas kopumā radīja diezgan neinteresantu kompāniju,otrai meitenei,savukārt,problēmas ar ģimeni bija pamatīgākas,šie pamanījās sastāstīt YFU tādas lietas,ka viņi bija gatavi meiteni sūtīt atpakaļ uz Austrāliju..tādi patīkami ļaudis. Vēl viena meitene,kura galīgi nevar sadzīvot ar ģimeni un grib to mainīt,nevar pierunāt YFU to akceptēt.Viņi visu laiku stāsta tikai to,kā vajagot pierast,saprast,aprast,comon-ko tur pierast-ir jau pagājuši četri mēneši un ja nav-tad nav.. kā jau minēju-YFU nerullē.

Pārāk daudz par YFU,neņemiet vērā-man ir personīga nepatika.
Lai nu kā-Parīzē ir iestājusies ziema,tas ir fakts.Vēl viens fakts ir tas,ka sniegs šeit rada haosu-kad Parīzē uzsnieg sniegs,viss apstājas,autobusi nebrauc,metro ir pārpildīts,ielās sastrēgumi-cilvēki panikā.Pirms kādām divām nedēļām es braucu iegādāt dāvanas savai host-ģimenei,bet tas viss beigu galā izvērtās ļoti jautrā/garā mājās braukšanā,jo-pēc dāvanu iegādes es biju nolēmusi aiziet uz kino,bet jau pirms tam bija sācis diezgan normāli snigt.Pēc filmas,iznākot no kino-teātra,konstatēju,ka visu klāj diezgan pieklājīga sniega kārta,bet nu-neko ļaunu nedomājot,devos uz metro.Ieejot iekšā dzirdēju ziņu,ka laika apstākļu dēļ ir problēmas ar n-tajām metro līnijām(šeit man jāpaskaidro,ka tās ir metro līnijas,kuras iziet virs zemes),lai nu kā-viena no tām man bija jāizmanto,lai nokļūtu mājās. Protams-pieturā bija nenormāli daudz tautas,vagoni-pārbāzti.Mans galvenais uzdevums šajā gadījumā bija-nesaspiest dāvanu papīru,lai nu kā-vienā metro tomēr izdevās iespiesties.Braukšana nekāda komfortablā nebija,īpaši tāpēc,ka metro katrā pieturā stāvēja kādas 5 minūtes.Tad nu-priekšpēdējā pieturā metro atkal apstājās uz kādām 10 minūtēm,pēkšņi-cilvēki sāk satraukties,sasaukties,kāpt ārā no vagoniem,lai paskatītos kas īsti notiek tajā pēdējā vagonā-izrādās,ka šis sācis dūmot/degt.Patiesībā-šajā mirklī es nevaru pateikt,kas tur īsti notika,jo-mani nevilināja doma iet noskaidrot-es laidos prom cik ātri varēju.Pēc tam nācās vienu metro pieturu iet kājām,kas bija mazākais.Aizejot līdz metro krustpunktam atklājās,ka tur ir nenormāli daudz cilvēku.Sāku apjautāties pretīmnācējiem-kā iespējams savādāk tikt līdz manam autobusam-izrādās-he,autobusi vairs neiet,sniega dēļ,protams.Zvanīju Helēnai,jautājot-ko darīt,protams,man izlādējās telefons.Neko-sāku jautāt cilvēkiem uz ielas-vai var piezvanīt...beidzot kaut kāds čalis bija tik laipns,ka iedeva gan piezvanīt,gan paskaidroja kur jāiet pēcāk. Lai nu kā-viss beidzās laimīgi,bet-es sapratu,ka man nav ko darīt Parīzē,kad snieg-nē,paldies.Tas ir daudz lielāks juceklis,kā tad,kad snieg Rīgā,ne-rekomendēju :)
Tomēr-labā ziņa ir tāda,ka sniegs te turas augstākais divas dienas,aizvakar,piemēram-daudz sasniga,bet šodien jau viss ir nokusis.

Savādāk-gaidu Ziemassvētkus.Kartītes jau esmu nosūtījusi un sadzirdējusi labas atsauksmes,par to man prieks :)
Mēģināšu arī radīt svētku sajūtu cepot piparkūkas.Mīkla,gan,man sanāca tāda jocīga,toties-garšvielas ir īstās-labi smaržo un garšo arī tā,kā vajag.Mans māsterplāns ir sacept piparkūkas un aizvest gan vienai,gan otrai lielajai ģimenei.Es gan neatbildu par to,ja viņi pēc manis gatavotajiem brīnumiem domās,ka mēs uz Ziemassvētkiem speciāli gatavojam kaut ko riebīgu un pēc tam to arī ēdam.Lai nu kā-man šķiet,ka tas arī ir viss,vēl tāda,kā saka,esencīte-man iet labi,valoda progresē(tā vismaz runā),jūtos tīri apmierināta un beidzot var čučēt tik ilgi,cik patīk :)

Nu ja-te vēl būs dažas bildes:

Pirmais sniegs.Ja varat ieraudzīt-bildes augšā,uz tumšo mākoņu fona var redzēt sniegu.

Apsnigušais rozārija parks.

Šo es vienkārši nevarēju neielikt-lieliskie rotājumi,hehe.(tur bija arī makšķerējoši eskimosi)

Rodēna muzejs no dārza puses.

Nu ja-tas arī viss.
Novēlu jums fantastiskus Ziemassvētkus un superīgi sagaidītu Jauno gadu :)
Pīs!

K.