30.septembris,23:32

Labvakar,ļaudis!

Es ticu,ka jūs jau pavisam esat piemirsuši par manu eksistenci,tāpēc man ir jāuzraksta vēl pēdējais blogs septembrī.

Es varētu gluži vienkārši pastāstīt par šo nedēļu.
Tātad-pirmdiena.Ja godīgi,tad es neatceros,ko es darīju pirmdien,varu vien ieskatīties stundu sarakstā un konstatēt,ka man bija divas filozofijas un divas literatūras.Tieši šī iemesla dēļ pārslēgsimies uz otrdienu.
Otrdienas ir garas dienas,bet par laimi pēdējā stunda nenotika(un ne jau streiku dēļ).Savukārt kaut kad pa dienas vidu-vēstures stundā,notika evakuēšanās mēģinājums.Tā kā es par to iepriekš netiku informēta,tad es pat pamanījos sabīties no sirēnas.Un tālāk otrdiena pagāja kā jau otrdiena-nekas speciāls.
Trešdiena(tātad vakardiena)bija daudz interesantāka par abām iepriekšējām kopā(bet nesagatavojies nekam elpu aizraujošam).Sākumā,protams,atkal bija skola.Vēsturē bija kontroldarbs,kas man izpaudās,kā Monē,Manē un Van Goga grāmatiņu pētīšana divu stundu garumā.Tu domā-kas var būt vēl aizgrābjošāks par to?Noteikti tas,kas sekoja tālāk.
Pēc stundām devos tālajā ceļā uz Marē.Ieejot metro stacijā es pēkšņi atcerējos,ka man ir jābaidās no teroristiem,ar ko visu atlikušo dienu es cītīgi nodarbojos.Metro baidījos no visām lakatainajām sievietēm.Baisi.
Lai nu kā-beigās es laimīgi nokļuvu Marē un gāju izlūkos pēc Pulp Fiction,bet kas tev deva to filmu atrast pirmajā veikalā,vai otrajā..tā nu es maršēju pa Marē,meklēdama kādu vietu,kur tirgo DVD.Tā smuki staigājot es uzskrēju virsū Pompidū centram.Tavu laimi,atcerējos,ka netālu no tā atrodas tirdzniecības centrs(nepārprotiet-māksla aizņem lielu vietu manā sirdī,bet vakar,tomēr,priecīgāk bija atrast vietu,kur nopirkt host-brālim dāvanu).Tad nu devos iekšā šajā lielajā,komercijas pārņemtajā ēkā,un-ar pirmo gājienu atradu vajadzīgo.Laimīga-ar super-svarīgo pirkumu somā,devos vēl mazliet pabaudīt Marē kvartāla āres,lai jau pēc maza laiciņa atkal pazustu metro tuneļu dzīlēs.(Te nu atkal sākās manas paniskās bailes no teroristiem,kas beidzās mirklī,kad izsoļoju ārā no metro tuneļa.)
Pēc tam man gadījās vēl daži starpgadījumi ar autobusu(divas reizes pēc kārtas iekāpu nepareizajā,bet nav mana vaina,ka dažādiem maršrutiem ir viens un tas pats numurs).
Tāda bija mana vakardiena.
Šodiena atkal tāda-nekas speciāls,ziniet.Host-brālim dzimšanas diena,bet tā kā tas tirliņš nav mājās(un es nemaz nezinu kur viņš ir),tad svinēšana atlikta uz sestdienu.
Lai nu kā-dzīve te tomēr nav tik traka,un-lai gan iztirzājot to šeit,tā var šķist tīri garlaicīga,tomēr nav tik traki.Ņemsim vērā arī to,ka es esmu uzsākusi pozitīvisma kampaņu pret sevi,tāpēc mana oma kopš pirmdienas turas diezgan augstu.
Vēl jūs varbūt ievērosiet,ka manam blogam ir nomainījies dizains(happy)

Un vēl-te,laikam,ir pasaules netīrākās ietves.Visas tās franču tantes ved ārā tos savus franču sunīšus un tad tie franču sunīši liek savus franču klucīšus uz ietvēm,un protams,ka franču tantēm neienāk prātā aiz saviem mīļumiņiem savākt.Tad,kad es eju uz skolu un klausos mūziku un tad,kad es pārslēdzu dziesmu,es labāk apstājos,lai nesanāk kaut kur iekāpt.Tāda mana dzīve šeit-bīstama!

Okei,līdz vēlākam,pīs!

K.

22.septembris,1:14

Hellou!
Šī ir mana 100. ziņa,bet nu,neko tādu speciālu rakstīt te netaisos.Tikai manas Francijas dzīves atainojums.
Šodien bija sasodīti gara diena licejā.Sākām 8.30 un tikai 16.25 viss beidzās.
Vēl labāk bija tas,ka es aizgulējos.Pamodos 8.16 un man bija 14 minūtes,lai saģērbtos,samestu mantas somā un tiktu līdz 15 minūšu attālumā esošajai skolai,tomēr-neiespējamā misija tika paveikta un es droši nokļuvu angļu valodas kabinetā.
Lai nu kā-rīt man ir īsā diena un es prātoju ko varētu padarīt pēc stundām.Uz Parīzi man tagad negribas braukt,mani šodien sabaidīja ar teroristiem Parīzē(paldies,Jēkab)un tagad es esmu noskaņojusies nebraukt ar metro līdz kaut kas nebūs uzlaists gaisā.Vēl pie tam-kā tas nākas,ka es dzīvoju Francijā,Parīzē,bet nezinu neko no tā,kas te notiek?
Acīmredzot franči neuztver šīs lietas tik nopietni,lai tas būtu apspriešanas vērts.Tā nu es laižu garām franču tautai tik nozīmīgos atgadījumus.
Kas vēl,kas vēl.
Biju svētdien uz Luksemburgas dārziem un Tilerī dārzu,to,kas pie Luvras.Sākumā braucu kopā ar host-vecākiem un host-brāli.Tad satikām Viktoru no YFU,kurš ir manas ģimenes draugs,dzīvo Bretaņā un arī uzņem apmaiņas studenti no Somijas-Katri.
Pēcāk mani host-vecāki aizdevās uz Latīņu kvartālu,kamēr mēs sagaidījām Ēriku-pusi no Meksikas,kurš vienīgais no visiem 85 studentiem ir nokļuvis Parīzes centrā.Nu,dažiem veicas.
Lai nu kā-bija interesanti satikt vēl kādu tādu,kā es un parunāties mazliet angliski,jo tomēr ir jauki komunicēt ar cilvēkiem bez piepūles un tādas piedomāšanas..

Es vēl gribēju pastāstīt dažas lietas iz franču dzīves.
Redziet,vēlējos veikt aptauju-vai tev patīk Sarkozī-savā ģimenē.Es pat nepaspēju pabeigt jautājumu,kad jau saņēmu skaidru-nē!
Nu ja-Sarkozī viņiem tiešām ne īpaši simpatizē.Viņiem liekas,ka viņš ir tāds pastulbs un tā.Angļu valodas stundā arī par viņu tika iesmiets.
Un vēl viena lieta-izdomāju,ka man ir jāparāda tas,ka es zinu Marseljēzu,tāpēc pajautāju kuros svētkos viņi to dziesmu dzied.Izrādās,ka īsti nedzied,ja nu vienīgi futbolā.
Pluss-viņiem nepatīk arī Marseljēza.Kāda sasodīti patriotiska tauta..
Lai nu kā-ir dažas lietas,kas viņiem tomēr patīk,es domāju manai ģimenei,un tā ir,piemēram,dziedāšana.Viņi,piemēram,pirms vakariņām,vienkārši ņem uz dzied.Viens iesāk un pārējie dzied līdzi,katrs savā balsī,kā tāds mazs koris.
Tagad mēs mācāmies vienu senu angļu dziesmu.Es arī esmu pieslēgusies-papildinu altu rindas :)

Kaut kā tā.Pievienošu arī dažas bildes un tā.Nav jau nekādas baigi labās,bet nu-vizualizācija,ziniet kā :)

Šis te ir Luksemburgas dārzos.Tā viņi tur sēž,staigā,skrien,guļ,ēd etc,etc.

Šī vienkārši tāda Parīziska māja Luksemburgas dārzu apkaimē.

Šis vēl tāds maziņš gabaliņš no Luksemburgas dārziem un Senāts.

Šī ir Katri(no Somijas) un Ēriks(no Meksikas).

Ak,un te ir mans host-brālis-Erwan un Viktors no Bretaņas.

Tas arī viss,līdz citām reizēm,pīs! :)

K.

Te būs dažas bildes no svētdienas niekošanās.Nekas speciāls,bet kaut ko jau man vajag jums piedāvāt.
Ceru,ka rīt es atcerēšos ielikt atmiņas karti fotoaparātā :)

K.

14.septembris,20:20

Hey folks!

Kā tad jums klājas?
Nekas jauns un šokējošs no Latvijas nedzirdās,izņemot to,ka pašnāvnieciski noskaņotie un,laikam,diezgan vājredzīgi penči savas apšaubāmās sēņu kotletes ēd ne tikai paši(kas nu dien nekaitē valsts ekonomikai),bet baro arī mazbērniem.
Tāpēc-mazbērni,uzmanieties no omīšu gatavotajiem sēņu ēdieniem.Lai cik garšīga būtu vecmāmiņas sēņu mērcīte,labāk atturies.
Vhjū,tagad vismaz mazbērni ir brīdināti.

Lai nu kā-licejs dara mani traku un miegainu.Te nav īpaši interesanti.Pat angļu valodas stundas vairs nav interesantas,šodien mums stundā rādija Sex and the City,džī.
Runājot par angļu valodu-tā te ir sasodīti nožēlojamā līmenī,tiešām nožēlojamā.
Mazie franči savu valodu tur par tik svētu,ka,acīmredzami,negrib to piesārņot ne ar ko citu.
Tomēr jāatzīst-angļu valodas stundas ir mazliet fanīgas,kaut vai tāpēc,ka varu apzvērēt-mans brālēns-pirmklasnieks,angliski var pateikt vairāk..

Vēl kas-skolu visu laiku remontē un tāpēc ir baigais troksnis,tomēr pats nepatīkamākais ir tas,ka viņiem tur ir tāds urbis,kas atgādina skolas zvana skaņu,un tas,lūk,ir ļoti ļauni,nežēlīgi,es pat teiktu.
Starp citu-es šodien pamanījos izcelties,pirmo reizi,pie tam-vēsturē.hihi.
Viena meitene nezināja,kad uzlaida gaisā Perlhārbōru un es pamanījos iespraukties ar atbildi.Skolotājai tas patika.Viņai šķita,ka tas bija baigi āsom gājiens.Man jau arī tā likās.
Mans host-brālis pēc tam teica,ka es viņai tagad patīku un tas ir labi.
Lai nu kā-liceja dzīve,tomēr,ir tāda neliela rutīna..stundas-ēšana-stundas..nekā tāda speciāla.

Tā kā es vēl joprojām neesmu nofotografējusi liceju,tad es ielikšu dažas bildes no svētdienas vakara dārza.

Ā,starp citu,esmu pamanījusies gūt JRT baudījumu arī Francijā.
Vakar e-bibliotēkā atradu Skrodardienas Silmačos,1998.gada izrādi iz JRT,Kairiša režisētā.
Man jau patika.Nekad nebiju redzējusi Skrodardienas no sākuma līdz beigām..protams,nofilmēts teātris nemaz nav tas pats,kas dzīvē,bet šo izrādi savādāk jau vairs nevar noskatīties.Un visi aktieri tik jauni,bet labi spēlē šā vai tā,bet tomēr-ŠITIK jauni..džī.Un vēl viena lieliska lieta bija palēninājuma skati,vienkārši fantastiski.
Heh,kam tik nevar uzdurties interneta plašajās ārēs,vēl pie tam-meklējot Klāru Kluksti(ko es starp citu arī atradu,haha).

Vēl es domāju kuru filmu dāvināt host-brālim-500 days of Summer vai Pulp Fiction.Ja jums nav slinkums,tad esat aicināti ieteikt vēl kādu labu filmu :)

Starp citu-vēl viena lieta par frančiem.Visi jau zina,ka viņiem ir tādas mazas problēmiņas ar h burta izrunāšanu.Nu lūk,ir dažas smieklīgas lietas ar to sakarā.
Piemēram-vēsturē mēs runājam nevis par Hitleru,bet par Itler.
Vēl bija arī tāds gadījums-mans host-brālis man stāstīja par savu klasi,ka tur esot daudz hipiju.
Sākumā,kad viņš teica ipi,man bija tāds-vatafak?
Pēc tam jau viņš izskaidroja kas un kā,bet bez h burta ļoti burvīgi skan,haha.

Okei,tas,laikam,viss,nevar jau jums arī tik daudz info pēkšņi uzgrūst. :)

PĪS!


P.S.Bildes ielikšu vēlāk,jo izskatās,ka blogger.com ir izdomājis mazliet pačakarēt mani :)

7.septembris,16:04

Tad nu,pēc dažādu indivīdu lūgumiem(kuri visi tika rūpīgi izskatīti) es atkal rakstu,lai ziņotu jums par Francijas dzīves neparedzamajiem līkločiem.
Kamēr Latvijā notiek sīvas cīņas par labāko priekšvēlēšanu kampaņu,kamēr Pārdaugava ir kļuvusi par vienu milzīgu peļķi,tikmēr Francijā notiek tik pat ekstremālas lietas.
Redziet,nevajadzēja paiet ne divām nedēļām kopš manas ierašanās,lai franči jau paspētu sākt streiku,un,kā jau visi varēja iedomāties,viņi streiko par to pašu,par ko toreiz,kad biju Tūrā.Ak,šie francūži.
Man šodien skolā nenotika četras stundas tikai tāpēc,ka skolotāji izdomāja iet pastreikot.
Visādi citādi jau licejs rullē.Redziet,ja man nebūtu divas skolotājas mākslas vēsturē,tad jau trešo dienu pēc kārtas man būtu tikai filozofija..skumji,bet man nepaveicās.
Lai nu kā,beidzot varu nomierināt visus,kurus interesē kāds licejā ir ēdiens,un,kā jūs droši vien varat iedomāties-nekas speciāls,normāls ēdiens..arbūzs,vienīgi,bija ļoti garšīgs.

Vakardien sāku aprēķināt cik daudz kartīšu man vajadzēs izsūtīt uz Ziemassvētkiem un sapratu,ka,laikam,būs jāsāk taisīt jau tagad,haha.Un,starp citu,arī es ļoti laipni gaidu visādas kartītes un vēstules,un tādas visādas fīčiņas..

Kas vēl,kas vēl.
Nu ja,licejā,es,loģiski,lielāko tiesu neko nesaprotu,bet es neliekos traucēties,jo redziet-vismaz neviens neko nejautā un no tevis negaida.
Mana ģimene man paziņoja,ka pēc trim mēnešiem man jau jārunā franciski un tad nu es,tagad,domāju kā lai to izpilda..kā saka,redzēs.

Ā,un tā kā Francijas likumdošana nepieļauj mazās interneta zādzības,respektīvi,mūzikas un filmu lejuplādi,tad es tagad esmu spiesta skatīties seriālus onlainā un ik pa laikam kādam izdīkt kādu albumu.Tas ir skumji patiesībā,franči ir skumji..man šķita,ka viņi tādi nav,bet viņi ir..ak jel.

Es nezinu vai ir vēl kaut kas tāds,ko es varētu pastāstīt.
Varu pateikt vienīgi to,ka rīt man ir doma braukt uz Defansu,ja man ļaus,protams.Tad nu es beidzot tikšu klāt Virgin,Sephora'i un Starbucks,yay.Tas tā-dzīves mazie prieciņi.

Ak,un tiem,kas cerēja uz mazu faktu vizualizāciju-nav ko cerēt-man bilžu nav,vēl joprojām neesmu paņēmusi fotoaparātu uz liceju,tā kā-pie bildēm tiksiet kaut kad..drīz,es ceru :)

Tas arī viss,man mazliet apnika un sāp kakls,tāpēc iešu pēc tējas,pīs,draugi :)

K.

1.septembris,17:05

Labdien,jums tur,Latvijā.
Ceru,ka pirmo septembra un skolas dienu esat aizvadījuši ļooooti superīgi un direktoru uzrunas jums ir bijuši vērtīgas informācijas avoti.
Lai nu kā,es te sēžu savā Francijas miteklī un prātoju kā izdzīvot franču skolā piektdien,jo tas man šķiet kaut kas tiešām neiespējams,bet nu labi,par to piektdien,tad,kad pirmā skolas diena jau būs garām.
Man īsti nav nekā tāda,ko pateikt,tāpēc es ielikšu mājas bildes un tamlīdzīgi,lai varat iegūt vizuālo info.Ā,un cilvēku tajās bildēs nav,jo man (vēl) nav draugu šeit :)

Šī vēl ir bilde no brauciena pa Sēnu.


Un šeit kaut kas tiešām neredzēts :)

Šī ir māja,kurā dzīvojos.

Šis ir skats no mana loga(uz vienu pusi)

Un uz otru..