Tad nu,tā kā šis blogs taisa pigorus un neļauj man nopublicēt vakar sagatavoto ziņu,tad rakstīšu pa jaunam :)
Pirmās divas dienas,kopš atbraukšanas,es pavadīju YFU nometnē(tas ir vienīgais nosaukums,ko es tam pasākumam varu izdomāt),nu lūk,gandrīz,kā Madara teica,tās bija divas,vienkārši garlaicīgas dienas.Nē,labi,varbūt nebija TIK traki,jo tur bija daudz āsom cilvēku no visām pasaules malām.Mazliet vairāk,kā 80,man domāt un tikai ~8 no tiem tika dzīvot kaut kur pie Parīzes.Visi pārējie ir izkaisīti pa visu Franciju.Nometne sāka kļūt interesantāka tad,kad es iesprūdu liftā(un tā nebija mana vaina).Es tur nosēdēju kādas minūtes piecdesmit.Visa 80 cilvēku grupa gaidīja nākamo kuģīti pa Sēnu,jo es sēdēju liftā.How awesome is that?
Nu ja.Vakardien visu rītu visi studenti bija tādā mazā stresiņā.Es arī,jo tomēr,lai gan gribējās ātrāk tikt pie ģimenes un prom no tās stulbās nometnes,bija maziņš uztraukums par to kas un kā,par to,kā mēs sarunāsimies,jo nometnē mēs tomēr bijām tādā kā drošībā,visi visu saprata,jo runājām angliski un tā.Tomēr,varu teikt,ka viss ir beidzies labi,esmu nonākusi ģimenē un viņi ir baigi jaukie,it īpaši vecāki.Viņiem ir ārprātīgi liela ģimene.Manai host-mātei ir trīs brāļi un māsa,kuriem katram ir +/- trīs bērni(manā host-ģimenē ir 4 bērni) un viņi visi svin Ziemassvētkus kopā pie host-mātes vecākiem,kuri dzīvo,ja nekļūdos,Bretaņā.Tā lūk.Un pēc Ziemassvētkiem tur,viņi dodas pie host-tēva,kuram ir divi brāļi(kuriem ir bērni),vecākiem.Kaut kā tā.Man jau šķiet āsom.
Rīt kopā ar host-māti(Helēnu)iesim uz liceju runāt par to,kurā klasē būšu un tā,jo te ir divas iespējas-literatūras klase ar mākslas vēsturi(kur ies mans host-brālis Roans) un literatūras klase bez mākslas vēstures.Ļoti ceru,ka tajā pirmajā vēl būs vieta priekš manis..
Runājot par liceju-par to man ir baigās bailes,jo es taču neko nesapratīšu.Jīzas.Pirmajā mēnesī jau nu tiešām.
Ko vēl es varētu jums pastāstīt..māja,kurā mans host-familijs dzīvo,ir baigi jaukā,omulīga un tāda,nezinu,jauka.Blakus mājai ir tenisa korti(tāpēc es visu laiku dzirdu bumbiņas atsišanas skaņu)un baseins.Ceru,ka uz abiem varēšu staigāt.Tas,laikam,būs viss.Es vēl pielikšu bildes,ja kaut kas atkal nenogļukos :)
Šie ir divi ūberīgie meksikāņi-Džesika un Umberto.
Šeit mēs ar Umberto un lietuvieti Austeju taisām skeču(vēl viena nodarbe,kuras jēgu tā arī nesapratām)
Un tā viņi mūs spīdzināja-stāstīja visu to garlaicīgo figņu,kamēr aiz loga bija šāds baseins..
Un šī bija mana istaba nometnē.Tas tā-lai dokumentētu notikumus..
Un šeit Austeja pozē kopā ar Džesiku un vēl vienu meiteni no Meksikas-Marselu,un savām Mojito cigaretēm.Tas,pagaidām,arī ir viss.Centīšos drīz rakstīt atkal un ielikt bildes ar host-ģimenes māju un tamlīdzīgi :)
