Sen neesat no manis neko dzirdējuši,ne?
Bet varbūt nemaz nevajag,ko?
Zinkā-neko labu un no ekanomiskās krīzes izceļošu es tāpat nepasaku.Ja vien izklāstu savas dienas/dienu/nedēļu būtiskākos notikumus.
Piektdien man bija iesvētības.
Es ceru,ka šis paziņojums jums nelika sagatavoties elpu aizgrābjošam stāstam par desmito klašu mocībām skolas gaiteņos,jo nekas tāds nenotika(ja nu gadījumā mēs neskaitam to,kas notiek katru nedēļu no pirmdienas līdz piektdienai).Jā,mūsu jaukās skolas vēl jaukākajai administrācijai labpatikās dzīt 12.klases izmisumā un neļaut viņiem veidot iesvētības pēc sava prāta(jo kurš gan no jums,draugi,nejūtas apkaunots mājās pie izlietnes stāvot un tīrot kartupeļus,vai ne?)
Nu ja.
Bet es lūkošos no saulainās puses un teikšu,ka pasākums bija izdevies un mēs visi bijām traki laimīgi,taisot sinhronās vēderpreses un stāstot par savu vecmāmiņu J.Šmitam.
Bet pasākums bija tiešām izdevies.Paldies divpadsmitajiem,kuri nelasa manu blogu :)
Ā-bilde būs tematiska-pionieru bilde-klases bilde,vai kaut kas tāds.
:)
Un tagad-ar cerību uz labāku rītdienu-es saku atā!
P.S.Dziesma-Jet-Are You Gonna Be My Girl
K.