otrdiena

Paris-Je t'aime!

Tā,mans draugs.
Rīt,jau rīt,es dodos uz Parīzi.
Man ir saraksts,ceļvedis,mantu pilna soma un jaunas austiņas manam mūzikas atskaņotājam(kas nodrošina pilnīgu neitralitāti pret trokšņiem-bīstamas uz ielas,bet patīkamas autobusā),bet es pieļauju tādu sīku domu,ka Parīze atsvērtu arī visu šo nenozīmīgo sīkumu nebūšanu manā rīcībā.Heh.
Nuja,tagad 10 dienas neapmeklēšu vietnes un nedarīšu lietas.
Nebūšu uz 1.septembri un neklausīšos tās runas,kas gadu no gada mainās tikai ar to,ka tajās tiek izlabots gadskaitlis.
Arī mazo bērnu prieka pilnās sejas,kas pauž-Cik jauki beidzot būt skolā!- man ies secen.

OKei,tātad tiekamies pēc 10 dienām.
Es ar saviem super-iespaidiem un bildēm,Jūs-ar..Jūs ar atsaucīgu lasīšanu,vai tamlīdzīgām muļķībām.

Au revoir!

K.

sestdiena

La Fête

Šodien biju Rīgas svētkos.
Man gan tādi daudz,daudz ļaužu+ģimeņu pasākumi ne īpaši,bet šis bija tīri sakarīgs(tikai tie cilvēki,nu TIK daudz).
Bijām Vērmanes dārzā,kur LU fakultātes un visādas citādas augstskolas bija sataisījušas savus stendus un instalācijas.Tur bija daudz ļaužu retro apģērbos un visādas citādas dīvainas lietas.(Tāpēc ielikšu bildes,jo nevaru visu tā izstāstīt.)
Nē-patiesībā,es bildes lieku,jo man ļoti gribās tās ielikt.


Kas vēl,kas vēl.
Vairāk nekā.
Es kaut ko gribēju teikt,bet tas kaut kur pazuda-un tādēļ vienalga.


Tas pie Žagatas bodes.


Tiek pārkāpti noteikumi.


Meitenes Aizspogulijā.

Sunīts,kā Karlesonā.


Pļāpīgais Mākslas Akadēmijas studens,par kuru viss bija skaidrs.


Jaukās māsīcas,ar kurām pētījām svētkus.


Mērijas Popinsas ir nolaidušās.
Okei,mani draugi,tas šai reizei viss.
K.

piektdiena

Tu esi mans mīnu lauks,ja solis netrāpīs-par mani ziņās lasīs.

Ir septiņi(7) no rīta.
Normāli man tagad būtu jāguļ.Ārā spoži spīd saule,man teica,ka tas ir uz lietu-tātad man būtu jāpriecājās. Baigi priecīga gan es neesmu,tikai mazliet. Strap citu-ārā ir īsta rudens elpa. Man nepatīk rudens elpa.Pirms stundas pavadīju savu draudzeni uz lidostu,pašlaik viņai vajadzētu būt ceļā uz Poliju.
Nē,nē,viņa nav traka,viņa nelido uz Poliju. Galamērķis ir Amerika.Jā-uz 10 mēnešiem viņa pamet mani likteņa varā,bet gan jau es izturēšu.(Un nē-es neesmu egoiste.)

Vēl es vēlējos pastāstīt par saviem super-iespaidiem vakardienas sakarā.
Vakar Andrejsalā-Peldošajā darbnīcā-norisinājās zaļā ceturtdiena.Pasākums stipri interesants. Sākumā rādija filmu par zemeslodi. Ļoti skaisti dabas skati un tiri piri,un viss jau būtu okei,ja visu filmu nepavadītu teksti par to cik viss ir briesmīgi un būs briesmīgi,kā viss iet uz grunti un kā mēs visu čakarējam. Kad es jau biju gandrīz aizmigusi un S. bija jau 10to reizi novaidējusies-kaut ātrāk beigtos!,filmu ar savu uzstāšanos pārtrauca grupa Dun Dun. Iepriekš es par viņiem nebiju dzirdējusi,bet tagad noteikti kaut ko parakāšos. Ļoti interesanti viņi bija. Nerunāja un nedziedāja,tikai spēlēja,bet ar baudu-paties-var redzēt,ka paši bauda to,ko dara.
Starp citu,Peldošajā darbnīcā ir super-aura. Tur vakar smaržoja(es nezinu kādēļ)pēc svaigi ceptas graudu maizes. Dažos mirkļos uzvandī labas tabakas smarža. Gaiss tur ir tāds dūmakains un tas viss kopā rada kaut ko tādu,nu tādu,nu tādu..jūs sapratāt..

Pēc lielākas pauzes uz skatuves kāpa paši Mofo,ar savu,uz nezināmu laiku,pēdējo koncertu.
Koncerts bija burvīgs. A.Račinskis ir viens no tiem retajiem izpildītājiem,kuri dzīvajā izklausās tikpat lieliski,kā ierakstā. Arī grupas,kā tādas sniegums bija superīgs. Tāda atdeve un enerģija,un pozitīvisms. Ļoti,ļoti piedūra. Pirmajā reizē,kad Mofo nogāja no skatuves,publika viņus atsauca atpakaļ. Puiši jau arī jauki,nospēlēja vēl vismaz sešas dziesmas+par pēdējo uzdodot,arī astro'n'out dziesmu "tici sev",ko(ja kāds gadījumā ir ievērojis) Mofo izpildīja Cīņas klubā,savā interpretācijā.Tad viņi atkal nogāja no skatuves,ar ko publika,protams,nebija gatava samierināties. Tādēļ Mofo,ar tekstu-šī būs pēdējā reize,atkal atgriezās uz skatuves,lai nospēlētu vēl divus superīgus gabalus un beigās paši iztrakotos(es tak teicu,ka puiši forši).
Nu ja,vēl man patika A.Račinska teksts-pie mums nenāk lētā publika. Un jā-tur tiešām nebija lētā publika. Tāda publika,kā tur,tiešām rada fīlingu.
Vēl pēc koncerta,izejot ārā,mēs ar S. konstatējām,ka:
1.ausis ir kā ar vati piebāztas un džinkst
2.koncerts bija tiešām labs
Tā kā-kodiet pirkstos,spārdiet pagalītes,žēli raudiet,tie,kas nebijāt,jo tas bija lielisks koncerts un vēl pietam-kas lai zin,varbūt pēdējais..

K.