8.janvāris,2:02

Sveiki,ļaudis.

Atvainojos par ilgo kavēšanos ar jauna bloga ierakstu,bet tā ir mana mūžīgā problēma-visu laiku tikai domāju par rakstīšanu,bet reāli neko neuzrakstu,eh.
Lai nu kā-iedomājos,ka jāpastāsta jums par Ziemassvētkiem un Jauno gadu.
Viss sākās 24.decembrī,kad mēs izbraucām no pie-Parīzes,lai dotos pie Helēnas vecākiem,bet pirms tam apmeklējām Mont-Saint-Michel.Ja nu gadījumā šis nosaukums Tev neko neizsaka,tad varu paskaidrot,ka tas ir klosteris,kas ir uzbūvēts uz saliņas,kura paisuma laikā applūst.Laika gaitā ap klosteri ir sabūvētas mājiņas un izveidojusies savdabīga saliņ-pilsēta. Lai kā arī būtu-vieta ir fantastiski skaista.Pirmkārt jau skats no apakšas ir diezgan iespaidīgs,bet-nav nemaz salīdzināms ar skatu no augšas.Pati pilsētiņa ir šausmīgi mīlīga-ar mazām ieliņām/kāpnītēm,jaukām mājām un,protams,skats ir ļoti skaists,pie tam-24tajā viss bija izrotāts,kā jau svētkos pienākas un atgādināja mazu Ziemassvētku pilsētiņu. Nu ja-pēc visa kārtīgas apskates(kurai bija jābeidzas pirms plkst. 19.00,jo tad autostāvvieta applūst) devāmies tālākajā ceļā.
Ieradāmies pilsētā Rennes,kur dzīvo Helēnas vecāki.Ziemassvētkus gan tajā vakarā nesvinējām,jo viens no viņas brāļiem,kurš dzīvo Beļģijā,sniega dēļ vēl nebija ieradies.Visa aktivitāte norisinājās 25.decembrī.Viņu ģimenē(tā kā kopā tur ir 18 mazbērni) ir tradīcija dāvanas dalīt nevis lēnām un katram personīgi,bet vienkārši visiem reizē mesties virsū dāvanu kaudzītēm,man gan tas viss pasākums nepatika,esmu pārāk ļoti pieradusi pie Latvijas Ziemassvētkiem un ne 24. ne 25. nejutos kā Ziemassvētkos.Lai nu kā-pēc dāvanu saņemšanas/izsaiņošanas/aplūkošanas bija vakariņas,kas francūžiem izpaužas kā sākšana ar foie-gras,kas ir principā speciāli barotu zosu aknas vēl speciālāk pagatavotas,labi-es atvainojos,bet man nav ne jausmas kā viņi to pagatavo,bet ir tiešām garšīgi,pie tam-Helēnas māte foie-gras gatavo pati.Lai nu kā-pēc tā sekoja siltais ēdiens(par to detaļās neizplūdīšu) un saldajā ēdienā,frančiem ļoti tipisks Ziemassvētku izstrādājums-bûche, kas latviski tulkojot būtu baļķis. Nu ja-tas izpaužas kā tāda ruletes formas kūka vis-visādos variantos. Nu ja-ar to arī,pamatā,Ziemassvētki iekš Rennes bija pavadīti.

27.decembrī devāmies pie Žeroma vecākiem,kas dzīvo Nantē. Tur jau bija daudz vairāk kā Ziemassvētkos-bija gan eglīte,gan normālā dāvanu dalīšana(kas beigu galā izvērtās trīs stundu garumā),protams-bija tādas pašas Ziemassvētku,šoreiz pusdienas.Varētu teikt,ka franču Ziemassvētki ir vairāk vai mazāk ap visa kā ēšanu.Lai nu kā-dāvanu bija ļoti,ļoti daudz(no visām,kas tur bija,es teiktu,ka 1/2 bija domātas trim mazajām meitenēm-Žeroma brāļa meitām) un jā-te viss notika,kā jau teicu,mierīgāk-meitenes dalīja dāvanas,tad saņēmējs izsaiņo,novērtē(pārsvarā atzinīgi) un tad pasakās dāvinātājiem. Lai nu kā-atmosfēra šajā mājā bija ļoti jauka-pirmkārt nebija tik daudz cilvēku,otrkārt-viss bija mazāks,jaukāks un siltāks.

Protams-ar Ziemassvētkiem nekas vēl nebeidzās.Kad 29.decembrī mēs beidzot atgriezāmies mājās,jau pēc dažām stundām to sāka piepildīt manas host-ģimenes draugi,ar kuriem viņi jau 18 gadus sagaida Jauno gadu,bet jā-savākties viņi sāk jau dažas dienas iepriekš. Sākumā-teikšu atklāti,man visi tie cilvēki krita uz nerviem,pirmkārt-es tak nevienu nepazinu,pie tam-pēc piecām sabiedrībā pavadītām dienām man tiešām vajadzēja atpūtu no cilvēkiem,tāpēc-nolēmu nākamajā dienā aizbraukt līdz Parīzei,ko es arī izdarīju un pēc tam-jutos daudz labāk.
Ak,vēl-starp visiem Jaunā gada ciemiņiem bija arī Ervana labākais draugs,viņa māte un meitene no Austrālijas,kas pie viņiem dzīvo jau mēnesi un 30.janvārī dosies mājās(jo februāra sākumā šiem beidzas vasaras brīvdienas).Nu ja-viņa un viņas host-māte palika manā istabā(man ļoti paveicās ar cilvēkiem,he).Izrādījās,ka šī meitene(vārdā Klaudija) ir ļoti sakarīga un neskatoties uz to,ka viņas dzimtā valoda ir angļu un arī es angliski runāju ne-slikti,mēs sarunājāmies franciski un es varu teikt,ka šo trīs dienu laikā,ko viņa pavadīja pie mums,mana franču valoda piedzīvoja izaugsmi,jo-tas ir baigi forši-sarunāties ar kādu,kas ir +/- manā līmenī-labi gan viņai,gan man,vieglāk saprasties.Lai nu kā-tagad,ja kādreiz braukšu uz Tasmāniju-man būs kur ciemoties :)

Nu ja-pats vecā gada vakars bija jauks,jo visi mājā esošie cilvēki bija puslīdz iepazīti,cilvēki bija gatavojuši muzikālos priekšnesumus,atkal daudz tika ēsts un dzerts,spēlējām arī visādas spēles un tamlīdzīgi.Pati sagaidīšana bija stipri amizanta,jo,kad iesākās Jaunais gads vajadzēja sabučoties pilnīgi ar visiem(uz to brīdi mājā bija kādi 45-50 cilvēki).Sākumā tas bija tā-vēl nekas īpašs,bet kaut kur pusē sāka palikt ļoti smieklīgi,jo katrs ir jāsabučo un jāsaka Bonne Année ,lai kā arī būtu-tas aizņēma precīzi 8 mana jaunā gada minūtes(es teiktu,ka tā ir nenormāla izšķērdība),bet jā-pēc sagaidīšanas viss noritēja tādā pašā garā-ēšana,spēles,muzicēšana etc. Tomēr jā-neskatoties uz manu sākotnējo īgnumu,beigu galā man viss šis pasākums ļoti patika un tad,kad 1.janvārī māja lēnām tukšojās palika pat žēl,ka viņi visi brauc projām.

Lai nu kā-2011. gads ir sagaidīts,nekas īsti nav mainījies(izņemot to,ka man ir 30 apņemšanās) un jā-vēlu arī Tev,lasītāj(baigi lame izklausās,ha) ļoti,ļoti superīgu nākamo gadu un jā-jau šogad būšu mājās,haha.


P.S.Aizmirsu pastāstīt par manu šodienas incidentu angļu valodas stundā,kad skolotāja man uzbrauca par to,ka nesapratu vārdu,kurš man no franču valodas bija jātulko angļu valodā.Šī man teica-You are in France to learn french!,uz ko man nekas cits,kā atbildēt-oh,really?I didn't catch that! neatlika. Lai nu kā-viņa ir izcili sūdīga skolotāja,kuras pārspīlētais(un ne īpaši glītais) britu akcents mani sāpina un viņas stundās man šķiet,ka es nomiršu no garlaicības un viņas stulbuma sajaukuma.

Okei-piparkūka tev,ja izlasīji visu šo teksta blāķi,kas patiesībā nepasaka neko vairāk par to,ka franči Ziemassvētkus izmanto nevis,lai godinātu bēbīti silītē,bet lai kārtīgi pieēstos,haha.

Ā,un vēl daži bildēs noķerti momenti,enjoy.

Nu šis,tātad,ir Mont-Saint-Michel.Bilde gan nav tāda,kā gribētos,jo paisums jau bija uznācis tajā pusē,no kuras var uzņemt bildi bez mašīnu stāvvietas.

Skats no pilsētiņas augšas.

Šis man ļoti patika-logs klostera dārzā ar fantastisku skatu.

Šis ir skats uz jūras pusi.Lūk-tāpēc es tur gribētu dzīvot.

Tā Mont-Saint-Michel izskatās vakarā,mazliet arī Ziemassvētku lampiņas tur ir tikušas(atvainojos par bildes ne īpaši labo kvalitāti-statīva trūkums tiek izjusts ļoti sāpīgi)

Dāvanu kaudze pie Žeroma vecākiem.

Te ir bērnu(cik sapratu ikgadējā)kopbilde.Augšā sēž Erwan,Anouk un Malo(tie ir mani host-brāļi/māsa) un apakšā tās ir Žeroma brāļa meitas(es pieļauju,ka viņu vārdi,kurus ne īpaši labi atceros,jums nav svarīgi)

Nu ja-es ceru,ka ar šo bloga ierakstu pietiks kādam mēnesim,haha.
Okei,pīs!

K.