Izskatās,ka jums ir mazliet apnicis mans blogs,bet tāpēc jau es nebeigšu rakstīt.Būšu kā kafejnīca,kas darbojas līdz pēdējam klientam-rakstīšu līdz pēdējam lasītājam :)
Lai nu kā-mana Francijas dzīve kļūst mazliet interesantāka.
Pirmdien man sanāca jauks incidents-no rīta pamodos,pamanīju,ka ir 10:15(vismaz man tā likās) un sapratu,ka fiksi jātaisās un jāiet uz skolu.Saģērbos,izdzēru sulas glāzi un devos ceļā,jo bija tieši pēdējais laiks iziet,lai nenokavētu.Likās dīvaini,ka mans host-brālis palika sēžam viesistabā,bet nu-nospriedu,ka tūlīt jau nāks.Aizgāju līdz skolai,vēl bija 3 minūtes līdz zvanam,bet skolas vārti jau ciet.Mazliet satraucos-vēl nodomāju-kur tad mans varenais host-brālis.Piezvanīju pie vārtiem un palūdzu,lai mani ielaiž.Man pajautāja-cikos tad jums stunda sākas,es saku-10.40, un tagad seko foršākais-bet tagad ir 9.40!
Sasmējos pati par sevi.Šitā man nekad nebija iznācis.Galīgi nesapratu,kā tā var notikt-tad es izdomāju,ka droši vien bija jāpārgriež pulkstenis stundu atpakaļ.Tas bija vienīgais loģiskais izskaidrojums,ko Liene sagrāva tad,kad es atnācu mājās.Es ieskatījos telefonā un konstatēju,ka modinātājs bijis uzlikts nevis uz 9.50,bet uz 8.50.Vienīgā lieta,ko es nesaprotu-kā,ielūkojoties vismaz trīs dažādos pulksteņos,es varēju nepamanīt,ka ir deviņi nevis desmit?Mistērija.
Nu ja,vēl pirmdien mums izdeva filozofijas darbus.Es saņēmu 10 no 20.Baigi impressive.Pārējā diena gan tāda diezgan garlaicīga bija.Par vakardienu vispār nerunāsim,vēl joprojām nesaprotu kā es izdzīvoju tās septiņas stundas.
Lai nu kā-šodiena jau bija daudz labāka,stundas bija tikai trīs un mums skolā ir jauns zvans-nevis tas riebīgais,kurš padara mazliet kurlāku ar katru reizi,kad tiek zvanīts,bet tāda jocīga melodija.Pirmo reizi,kad tika lietots tas zvans,neviens īsti nesaprata,ka stunda ir beigusies.Tāda nu tā liceja dzīve.
Pēc skolas es izdomāju,ka jāaizkāpj līdz pastam,jo vajadzēja nosūtīt vēstuli Lienei un nopirkt pastmarciņas un tā kā lielais pasts atrodas L'Hay les Roses centrā,tad nolēmu,ka tas arī beidzot ir jāapskata.No tā centra,protams,ka nekā nav-divas bulanžērijas,ķīniešu bistro,frizētava,banka,žurnālu kioski un vēl pāris bodes.Tā jau mīlīgi.Vēl tur ir kaut kāda baznīcele un vispār tīri jauks kopiespaids.Tomēr-lieliskākā lieta bija tā,ka ejot garām vienam no žurnālu kioskiem es skatlogā ieraudzīju žurnālu par Bītliem.Tagad pati esmu ļoti apmierināta ar savu pirkumu.
Pie tam-izrādās,ka no rozārija var redzēt Eifeļ-torni.Tas ir dīvaini,bet var.Nesaprotu kā tas īsti ir iespējams,bet var un tas nozīmē,ka no Eifeļ-torņa var redzēt rozāriju!
Ielikšu vēl dažas bildes no pagājušās sestdienas(biju iekš Parīzes un satiku Izi)
P.S.Vakar noskatījos labu franču filmu-Les Choristes,varbūt esi redzējis,bet ja nē-noskaties,ja slinkums skatīties vismaz noklausies šo- http://www.youtube.com/watch?v=rEs1wtsw_IA
Līdz vēlākam,
K.
2 komentāri:
Šķiet, ka Parīzes apkārtne ir diezgan reljefaina. Varbūt rozārijs atrodas pakalniņā, tāpat kā jūsu kaimiņu miests Cachan - no tā var redzēt gan Eifeļa torni, gan akveduktu.
Rozārijs arī atrodas pakalniņā,mans anonīmais draugs.
Ierakstīt komentāru