Happy birthday,blogger!

Tā,tā,tā,man vēl ir 20 minūtes,lai ierakstītu bloga dzimšanas dienas ierakstu!
Tātad-ir pagājis tieši gads,kopš es pirmo reizi iegāju šajā brīnišķajā lapā,ierakstīju savu pirmo brīnišķo ierakstu un nospiedu pogu publicēt ziņu.
Es pilnīgi nespēju tam noticēt.
Paldies par apsveikumiem,ziedu kalniem un apsveikuma kartītēm,mans blogs to novērtē,tiešām!
Bet jā-tik tiešām-tas jau ir vesels gads-mans blogera stāžs tagad ir vesels gads(tas tā-in your faces!)..

Un te ir kūciņa manam blogam.Es nospriedu,ka blogs ir pārāk mazs,lai saņemtu lielo kūku,tāpēc viņam te tāds maziņš cupcake.

Ak jā-šovakar ir noticis vēl kaut kas fantastisks-ja viss ir tā,kā man šķiet,tad trešdien jūs mani neredzēsiet skolā,jo es būšu Jaunajā Rīgas teātrī un ēnošu Gunu Zariņu!
Vai jūs spējat tam noticēt?
Visa aizskatuves dzīve,kas man pavērsies,aktiera ikdiena,mēģinājumi un viss pārējais,kas tam piedien!
I am soooo happy right now!
Vīīīī.

***

Par šodienu vairs nekas tāds īpašs.
Vēl bijām LU(kas izrādās,tomēr,ir viena no garlaicīgākajām vietām uz zemes-vismaz viņiem visiem ļoti labi izdodas radīt tādu iespaidu),šodien bija arī saķeršanās ar Iračku, kura nevarēja pārdzīvot to,ka es viņu no rīta nepasveicināju un tādēļ viņa bija izdomājusi,ka man jāiet uz viņas kabinetu papļāpāt.
Protams,ka es negāju,jo vienu reizi jau es esmu dzirdējusi tās runas par to,cik saulaina dzīve mums visiem skolā ir,cik jauki mums vienam pret otru ir jāizturas un visu to pasaulīgo figņu,ko viņai māca sociālo pedagogu skolā..
Un runājot par to-kas tas vispār ir par amatu?
Sociālais pedagogs..ja es kādreiz dzīvē sapratīšu ar ko,pie velna,viņa vispār nodarbojas,tad es varēšu teikt,ka mana dzīve ir piepildīta,jo pagaidām man šķiet,ka skola tikai lieki izmet naudu ik mēnesi,maksājot viņai algu.
Un-ja Tu,Ira,lasi manu blogu,tad sveiciens Tev-un jā-es tiešām tā domāju,ka Tu dari kaut ko reāli nekam nederīgu,un jā-man vajag psihologa palīdzību,un jā-man nepatīk sociālie pedagogi,jo viņi stāsta par to cik viss ir skaisti un jauki,kāda mums saulaina dzīve skolā pavērsies,ja mēs izturēsimies iecietīgi un laipni viens pret otru,bet paši visu šo saulaino dzīvi čakarē ik dienu.
Ak,tāpēc es viņu tik ļoti mīlu-mūsu Iračku.

Okei,that's all!
Pīs.

K.

P.S.Ieēdiet kaut kādu kūciņu par godu jubilejai!