pirmdiena

Suburbija

Vēl tik daudz ir manī tā,
par ko ar Tevi spriest tik ļoti,ļoti daudz,
bet Tu vienmēr izvairies.
Un kad mans mērs ir pilns,pat pāri malām iet,
es ļoti lūdzu mani nekaitiniet.
[..]
Jā,un tad es saku stop!
Man visa kā ir gana.
Iet visi mani pulksteņi,un visi viņi zvana.
Man klājas,nu tik labi,kā klājies nav nekad.
Vien Tavas skumjās acis mani apbēdina.
/Prāta Vētra-Suburbija/
OKei,shit happens.
Bet būs labi,vienmēr ir,jābūt.

2 komentāri:

Unknown teica...

Paldies, Katrīn, es novērtēju :) :) :)

Catherine teica...

No,thank you! :)