Vakar atgriezos no Tartu.
Bijām uz Jaunā Rīgas Teātra viesizrādi,uz Klusuma Skaņām.
Bija reāli ūberīgi.
Izrādes laikā netika pateikts neviens vārds,un lai cik dažiem tas neliktos dīvaini-tas pat nebija vajadzīgs.
Visjaukākā izrādē laikam bija noskaņa-
1968. gads,kāds komunālais dzīvoklis,kurā uzturās/dzīvo pluss mīnus 10 jaunieši,kuri noteikti nav komjaunatnes biedri. Pilnīga bohēma,kas sevī ietver līmes ostīšanu,kaut kādas dīvainas, baltas un apreibinošas vielas dzeršanu,kopistisku grāmatu lasīšanu un mēģinājumus tvert/iegūt/atskaņot mūziku,kura nebija pieietama padomju cilvēkam. Un visu pavadīja Simon and Garfunkel mūzika. Apmēram,kā atgriezties 40 gadus atpakaļ.
Ak,un bildē ir redzams viens no mēģinājumiem noķert radio staciju.(Bilde,protams,nav mana,šo un vēl dažas var atrast JRT mājaslapā)
Simon And Garfenkul-The Sound Of Silence
K.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru