Tā,mans draugs.
Rīt,jau rīt,es dodos uz Parīzi.
Man ir saraksts,ceļvedis,mantu pilna soma un jaunas austiņas manam mūzikas atskaņotājam(kas nodrošina pilnīgu neitralitāti pret trokšņiem-bīstamas uz ielas,bet patīkamas autobusā),bet es pieļauju tādu sīku domu,ka Parīze atsvērtu arī visu šo nenozīmīgo sīkumu nebūšanu manā rīcībā.Heh.
Nuja,tagad 10 dienas neapmeklēšu vietnes un nedarīšu lietas.
Nebūšu uz 1.septembri un neklausīšos tās runas,kas gadu no gada mainās tikai ar to,ka tajās tiek izlabots gadskaitlis.
Arī mazo bērnu prieka pilnās sejas,kas pauž-Cik jauki beidzot būt skolā!- man ies secen.
OKei,tātad tiekamies pēc 10 dienām.
Es ar saviem super-iespaidiem un bildēm,Jūs-ar..Jūs ar atsaucīgu lasīšanu,vai tamlīdzīgām muļķībām.
Au revoir!
K.
2 komentāri:
Lai tev tiešām, tiešām labi iet! :)
:P:P Šogad mums nebūs neviena runa, vienīgi tā ko I.Roziņa mums teiks audzināšanas stundā, bet tas patiesībā neskaitās. Un tu arī palaidīsi garām kā lielie(12.klasnieki) ved mazos cauri visai skolai, mūsu klasei vajadzēs stāvēt pie vēstures(2.stāva vestibilā)un skatīties, kā tie visi lielie iet garām..
Es ceru, ka tu ceturtdien(3.septembrī)būsi skolā, jo tad ir adoptācijas diena, mums stundas nenotiks, mēs tikai draudzēdsimies ar jauniņajiem! ;D
Bet vispār tu jau zini, atpūties labi, izbaudi Parīzes burvību. ;]
Ierakstīt komentāru